labvakar

atcerējos last.fm discordā reiz uzdotu jautājumu: kuru albumu gribētu izdzēst no atmiņas, lai varētu noklausīties kā pirmoreiz.

tā ir īsta bēda - tā nedzēšamība, nenoilgums, smadzenes nožēlojamā nespēja aizmirst mūziku. Grāmatas ne reizi vien esmu pārlasījusi gandrīz kā pirmoreiz, bet ar mūziku tā nesanāk.

nesen domāju kāpēc ir tik forši skatīties reakcijas video pašai līdz kaulam jau zināmām dziesmām / albumiem. Un kas tur tik īpašs, māt līdzi ar galvu, gaidot, kad cilvēks pamanīs to foršo vietiņu, ritmiņu, riffu, un pasmaidīt, kad cilvēks pasmaida un ievērtē. Silti sirda.

sapratu, ka
tāpēc, ka
tā ir
reta iespēja piedzīvot kā pirmoreiz, caur cita ausīm, hah

piem, ievērtēt šo dziesmu un neatkārtojamu pirmo reakciju hehe

zelts